Aedes aegypti atkal Eiropas augsnē: kas zināms par Kipru un Madeiru

Kāpēc šis ods Eiropā atkal kļūst svarīgs

Aedes aegypti ir mazs melnbalts ods, kas kož dienas laikā. Tas ir galvenais dzeltenā drudža, dengues, čikungunjas un Zikas vīrusu pārnesējs pilsētās, un tas vairojas mazos ūdens traukos cilvēku tuvumā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ziņo, ka kādreiz tas mita visās Vidusjūras valstīs, Kaukāzā, kontinentālajā Portugālē un Atlantijas arhipelāgos. Tad tas pazuda no Eiropas 20. gadsimta pirmajā pusē. Pēdējie reģistri bija Spānijā līdz 1953. gadam un Portugālē līdz 1956. gadam. Centrs šīs pazušanas iemeslu raksturo kā nepietiekami izprastu. Kopš tā laika suga ir atkal parādījusies daļās Krievijas dienvidu un Gruzijā, un tā ir ieviesta Nīderlandē, Kanāriju salās un Kiprā.

Ko rāda pašreizējā Eiropas karte

Centrs publicē izplatības karti reģionālā administratīvajā līmenī. Tās atjauninājums ar 2026. gada 3. jūniju atspoguļo zināmo situāciju 2026. gada aprīlī. Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā Aedes aegypti ir zināms kā iedibināts Kiprā un Francijas tālākajos reģionos: Franču Gviānā, Gvadelupā, Martinikā, Majotā un Reinjonā, kas visi ir Francijas daļa, kā arī Madeirā, kas ir Portugāles daļa. Kopš iepriekšējā atjauninājuma 2025. gada jūnijā ir ziņots par ieviešanu Luksemburgā. Karti kopīgi veido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Tā tiek piedāvāta sabiedrībai kā lejupielādējams fails angļu valodā. Luksemburga kopš 2025. gada jūnija ziņoja par vienu ieviešanu, kas liecina, ka importēšanas gadījumi var notikt tālu no pašreizējās iedibinātās izplatības zonas.

Kipras hronika, no vecajām piezīmēm līdz 2021. gadam

Kiprai ir sena un pārtraukta hronika. Vasquez un kolēģi, rakstot žurnālā Parasite 2023. gadā, norāda, ka Aziz 1934. gadā ziņoja par Aedes aegypti Kiprā un Foote un Cook to pēdējo reizi reģistrēja 1959. gadā. Suga atkal tika konstatēta netālu no lidostas un ostas Larnakā 2021. gada novembra beigās. Tam sekoja pastiprināta uzraudzība. 2022. gada jūnijā un jūlijā darbojās četras BG slazdas un astoņas olslazdas, un apstiprināja, ka ods ir pārziemojis. Slazdās 2022. gada 20. jūlijā tika noķerta mātīte, bet 27. jūlijā tēviņš. Turpmāki ķērumi bija 2022. gada 4. septembrī Meneou un Kiti, netālu no tās pašas piekrastes teritorijas. Tajā pašā rakstā ziņots, ka Aedes albopictus, vēl viens invazīvs ods, tika noķerts Limasolā un Mesa Geitonia 2022. gada 3. oktobrī.

Kā Kipra reaģēja pēc atklāšanas

Kipras reakcija bija strukturēta. No 2022. gada septembra slazdas ar sauso ledu un pievilinātāju aptvēra Larnakas un Limasolas pašvaldības un plašākas teritorijas. No 2022. gada oktobra komandas apsekoja 500 metru reiz 500 metru šūnas ap katru pozitīvo vietu, izvēršot līdz pat pieciem kilometriem tālu. Ārkārtas rīcības plānu, kas sagatavots 2022. gada jūnijā, Veselības ministrija pieņēma 2022. gada septembrī. Nepieciešamības gadījuma plānu, kas ierosināts 2022. gada decembrī, pieņēma 2023. gada aprīlī. Pasākumi ietver darbu no mājas uz māju, vairošanās vietu likvidēšanu, kāpuru apstrādi, pieaugušo kukaiņu izsmidzināšanu ārpus telpām, sabiedrības informēšanas kampaņu un sterilo kukaiņu tehnikas komponentu. Slazdi arī noķēra Aedes albopictus Limasolā un Mesa Geitonia 2022. gada 3. oktobrī.

Madeira, denges drudzis un 2025. gada atradums

Aedes aegypti Madeirā pirmo reizi tika konstatēts 2005. gadā. Zé-Zé un kolēģi 2026. gadā žurnālā Parasites and Vectors apraksta dengue uzliesmojumu salā, kas ilga no 2012. gada 23. septembra līdz 2013. gada 3. martam un kurā bija 1080 apstiprinātu gadījumu. Centrs ziņo, ka tajā pašā 2012. gada uzliesmojumā līdz 2013. gada janvāra sākumam bija vairāk nekā 2200 gadījumu, kā arī 78 gadījumi Eiropas ceļotājiem, kuri atgriezās no salas. Vēlāk blīvums samazinājās, iespējams, kopienā balstītas vektoru kontroles dēļ, un gadiem ilgi tika konstatēti tikai ievesti gadījumi. Tad 2025. gada 8. janvārī divas radinieces 17 un 52 gadu vecumā no vienas Funšalas mājsaimniecības ieradās privātā klīnikā ar dengue raksturīgiem simptomiem. Neviena no viņām nebija ceļojusi ārpus Madeiras. Zé-Zé un kolēģi ziņo, ka 2012. gada Madeiras uzliesmojumā bija 1080 apstiprinātu gadījumu, pirms tas beidzās 2013. gada 3. martā.

Ko atklāja Madeiras izmeklēšana

Izmeklētāji izvietoja 17 slazdus 250 līdz 500 metru attālumā no dzīvesvietas, papildus parastajam tīklam ar 32 slazdiem un 177 ovislazdiem. Paraugu vākšana notika no 2025. gada 10. janvāra līdz 31. martam. Kopumā 80 paraugu kopās tika pārbaudīti 393 Aedes aegypti īpatņi. Viena kopa ar deviņiem pieaugušiem īpatņiem, kas savākta netālu no dzīvesvietas laikā no 13. līdz 24. janvārim, uzrādīja pozitīvu rezultātu dengue vīrusa 2. serotipam, 2II_F.1.1.3. līnijai. Tas pats vīruss tika retrospektīvi apstiprināts vienā klīniskajā gadījumā. Citas pozitīvas paraugu kopas netika atrastas, kas liecina par ierobežotu vai neesošu tālāku pārnesi. Atklājums tika konstatēts zema odžu blīvuma un zemas klimatiskās piemērotības laikā, norādot uz iespējamu ārpussezonas ieviešanu vietās, kur populācijas saglabājas visu gadu. Autori līniju apraksta kā dengue vīrusa 2. serotipu, 2II_F.1.1.3. līniju.

Ko tas nozīmē sabiedrības veselībai

Madeiras pētījuma autori norāda, ka vietējā transmisija tur var notikt visu gadu. Autori atsaucas uz klimata scenārijiem, kuros paredzēts temperatūras pieaugums līdz pat 3,7 grādiem pēc Celsija. Centrs atzīmē, ka Aedes aegypti ierobežo neiecietība pret mērenu ziemu un augstā olu mirstība salnā, taču nesaskata iemeslu, kāpēc tā nevarētu atkal plaši izplatīties visā Vidusjūras reģionā. Prāmu izplatīšanās no Madeiras joprojām tiek uzskatīta par lielāko ieviešanas risku Eiropā. Kipras autori aicina valstis sadarboties, lai uzlabotu atklāšanu ieceļošanas punktos, un brīdina, ka nekontrolēti pārnesēji salās var uzturēt pastāvīgu vīrusa rezervuāru. Praktiskā aizsardzība balstās uz stāvoša ūdens novēršanu, moskītu tīklu un atbaidītāju pareizu lietošanu un ziņošanu par moskītu kodumiem vietējiem veselības dienestiem.

Sources

• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs: Aedes aegypti, faktu lapa ekspertiem. Norādīts, ka izplatīšanās ar kuģošanu (prāmjiem) no Madeiras joprojām tiek uzskatīta par lielāko risku Aedes aegypti ieviešanai Eiropā.
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs: Aedes aegypti, pašreiz zināmā izplatība: 2026. gada aprīlis
• Parasite, izmantojot PubMed Central: Divas invāzijas vienlaikus: atjauninājums par invazīvo sugu Aedes aegypti un Aedes albopictus ieviešanu Kiprā, aicinājums rīkoties Eiropā
• Parasites and Vectors, izmantojot PubMed Central: Dengues vīrusa 2. serotipa noteikšana vietējās Aedes aegypti populācijās, Madeiras sala, Portugāle, 2025. gads